1.

Gaismas temperatūra

Savā ikdienā esam pieraduši pie kvēldiega spuldzēm, kas paredzētas dzīvojamajām platībām. Šīs spuldzes dod 2700K, radot mājīgo atmosfēru un siltuma sajūtu. Arī E27 spuldzes lielākoties ir ar šo spektru. Dabā šis spektrs ir redzamas neilgi pēc saullēkta un pirms saulrieta. Šo apgaismojumu iesakām izvēlēties guļamistabā kā pamatapgaismojumu un viesistabā kā dekoratīvo apgaismojumu.

Mūsdienu LED tehnoloģija piedāvā arī krietni slitāku spektru, līdz pat 2000K , kas rada ļoti siltu, oranžu gaismu. Taču jāņem vērā, ka telpās pie šāda apgaismojuma baltās virsmas var iegūt dzeltenīgu nokrāsu.
Popularitāti iegūst arī baltā gaisma 3000-4000K. Dabā šis spektrs sastopams rīta pusē. Parasti šos spektrus izmanto darbavietās (biroji, laboratorijas, noliktavas). Pie šī spektra gaismas atdeve no gaismekļa būs krietni lielāka nekā pie siltajiem spektriem, nodrošināt vairāk gaismas. 3000K ieteiktu izmantot dzīvojamajā istabā kā pamatapgaimojumu, virtuvē, vannasistabā un darba telpā. Baltā gaisma uzmundrina un dod papildus enerģiju. 4000K ir labs risinājums vannasistabai, jo tādā veidā ir iespējams panākt vairāk gaismas un telpa izskatās vizuāli tīrāka, flīzes – baltākas.

Aukstā gaisma 5000-6500K dabā sastopama, kad saule ir zenītā. Parasti tiek izmantota slimnīcās, laboratorijās, noliktavās. Dzīvojamajās telpās parasti šo spektru neiesakām izmantot.

Pastāv arī vēl aukstāki spektri: 6500K > līdz pat 12000K. Tie tiek izmantoti specializētās vides, piemēram, akvārijos.

2.

LUX

Lukss ir gaismas mērvienība, ar ko tiek apzīmēta gaismas intensitāte uz virsmas (lumeni uz vienu kvadrātmeru lx=lm/m2). Šo mērvienību visbeižāk izmanto gaismas aprēķinos, lai noteiktu gaismas intensitāti telpās uz horizontālās plaknes.

Dzīvojamajās platībās parasti netiek pārsniegti 400lx. Ierasts tie ir sākot ar 100lx (WC), 200lx (guļamistaba), 300-400lx (vannasistaba, virtuve un dzīvojamā istaba). Taču šis var variēt, atkarībā no katra individuālās izpratnes un vēlmes, cik gaiša vai tumša ir nepieciešama konkrētā telpa.

3.

Krāsu atveides indekss (CRI)

Krāsu atveides indekss, ko apzīmē ar Ra vai CRI, parāda, cik precīzi mākslīgais apgaismojums attēlo krāsas salīdzinājumā ar dienasgaismu. Jo skaitlis tuvāk 100, jo krāsas ir reālistiskākas.

Apgaismojums, kas ir izvietots uz stabiem stāvlaukumos un ielu malās, parasti ir ar krāsu atveidi Ra>70. Šis indekss parāda to, ka krāsas netiek attēlotas augstā kvalitātē, jo šādos apstākļos tas arī nav nepieciešams. Mājsamniecībā parasti šis indekss nebūs sastopams.

4.

Žilbināšanas faktors (UGR)

UGR ir raksturlielums, kas apzīmē žilbināšanas pakāpi - jo lielāks skaitlis, jo stiprāk tas žilbinās.

Šis raksturlielums pārsvarā tiek izmantots profesionālajā apgaismojumā, kur darbavietās (birojos, skolās, u.c.) UGR<19, savukārt gaiteņos, kāpņutelpās tas pēc standarta nedrīkst pārsniegt UGR<25. Tirdzniecības platībās noliktavās šim rādītājam jābūt mazākam par UGR22.

Birojos ierasts šo UGR līmeni nodrošina gaismekļos iebūvētais mikroprizmatiskais difuzors, kas lauž izstarotos gaismas starus no LED diodes un panāk to, ka gaisma viena spēcīga kūļa vietā tiek viemērīgi izkliedēta pa visu difuzora virsmu. Pateicoties tam, mūsu acīm gaisma kļūst maigāka un patīkamāka, neradot pārāk lielu spiedienu un nogurumu.

Žilbināšanas faktors tiešā veidā parasti neattiecas uz mājsaimniecībām, taču, izvēloties gaismekli un spuldzi, ir svarīgi saprast, kur tā atradīsies un vai neradīs nepatīkamu efektu. Piemēram, zemu iekārts gaismeklis virs ēdamgalda ar spēcīgu caurspīdīga stikla spuldzi žilbinās mūsu redzi. Šādos gadījumos iesakām padomāt par matētu spuldzi vai gaismekli, kam nav atvērtas apakšas, bet gan ir aizpildīta ar matētu organisko stiklu. Difuzors palīdzēs izkliedēt gaismu un padarīt to vienmērīgu, līdzīgi kā to tehniskajos gaismekļos paveic mikroprizma. Tas pats attiecas uz apgaismojumu pie spoguļa, kur jāizvēlas gaismekli ar matētu gaismas avotu. Izvēloties atklātu gaismas avotu, tas vēl papildus tiks atstarots pret spoguli un radīs spēcīgu žilbināšanas efektu.